Vai pēdējo divu gadu laikā ir noticis datu noplūdes incidents, kuru bija jāziņo?

Jā/nē par datu noplūdi reti ir iespējams pamatot vienā reizē

Šis jautājums nevaicā, vai kad kaut kad ir noticis kaut kas nepareizs, bet vai ir bijis datu noplūdes incidents, par kuru bija jāziņo — tas ir starpposms. Noplūde, kas ir iekšēji konstatēta un novērsta bez ziņošanas pienākuma, atšķiras no noplūdes, par kuru ir ziņots uzraudzības iestādei un iespējams arī skartajām personām. Atbilde "nē" ir pieļaujama tikai tad, ja jūs esat drošs, ka nav bijis ziņošanas pienākuma incidents, nevis tikai tāpēc, ka jums par to nav atmiņas. Atbilde "jā" prasa sekojošo jautājumu, lai varētu sniegt atbildi: kad, kas tika ziņots un kam.

Praksē tas ir viens no jautājumiem, kur atbilde var mainīties katrā aizpildīšanas kārtā, jo periods "pēdējie divi gadi" virzās tālāk. Noplūde, kas noticis pirms diviem gadiem un viena mēneša, šogad vairs neietilpst tajā, kamēr pagājušajā gadā tas vēl tika ņemts vērā. Tāpēc tas nav atbildes, ko jūs vienreiz nosaka un tad atstājat mierā: dossijam katrā kārtā jāpārbauda, vai periods tiek izslēgts vai pievieno. Kas šo tēmu aizpilda biežāk, atpazīst arī blakus jautājumu par iekšēju ziņošanas kanālu traugu pūtējiem: abi jautājumi pārbauda ne tikai to, vai kaut kas pastāv, bet arī to, vai process tiesību aktā tika izmantots.

Kur tas nāk no: nav fiksēta artikula, bet tas ir atkārtots pārbaudības punkts

Šis jautājums nāk ne no konkrēta artikula, kas nodots Supplia; tas pieder pie plašākās kategorijas jautājumu par datu apstrādi, līdzās jautājumiem, piemēram, par to, vai uzņēmums uztur apstrādes darbību reģistru. Atbildes avots tāpēc atrodas nevis ārējā regulējumā, bet uzņēmuma savā incidents reģistrā: tas, kas ir noticis, kad un vai ir nosūtīts paziņojums, ir fiksēts. Bez šī iekšējā pierādījuma nav pamata, lai apstiprinātā "nē", un ar daļēji aizpildītu reģistru arī nav pamata, lai pilnībā pamatotu "jā".