Kāpēc es no katra klienta saņemu atšķirīgu ilgtspējamības jautājumu anketu

Katrs pircējs vienādos avotus tulko atšķirīgi

Katrs klients sastāda savu jautājumu anketu, jo neeksistē obligāts formāts, kuram visi pakļautos. Banka pārtulko savu informācijas pienākumu savās riska kategorijās, liels klients, uz kuru attiecas CSRD (Direktīva (ES) 2022/2464), pārtulko savu pārskatīšanas pienākumu savos piegādes ķēdes jautājumos, un apdrošinātājs uzskata citus jautājumus no savas pieņemšanas politikas. Pamatfakti bieži ir vienādi — darbinieku skaits, valstis, kurās uzņēmumam ir filiāles— vai uzņēmums piemēro ISO 27001 — bet jautājuma formulējums, secība un pieprasītais pierādījums atšķiras katrā portālā.

Šī atšķirība tātad neatrodas faktos, bet tulkojumā. Klients, kas par pamatu ņem VSME pamata moduli no EFRAG, jautā par enerģijas patēriņu nedaudz atšķirīgi nekā klients, kas jau gadus lieto savu Excel formātu. Klients, kas piemēro NIS2, jautā par konkrētiem pasākumiem no 21. panta 2. punkta — piemēram, piekļuves politiku vai incidentu reagēšanu — savukārt cits klients labprāt jautā par ISO 27001 sertifikātu kā pierādījumu, ka šie pasākumi kaut kur ir pārbaudīti. Jautājuma atpazīšana, nevis avota atpazīšana, tāpēc ir šaurais vietas: viena un tā pati pamatinformācija jāieskauj desmit dažādu formu.

Kāpēc avots neparedz vienotu formātu

CSRD (Direktīva (ES) 2022/2464) mudina lielus uzņēmumus patstāvīgi ziņot par ilgtspēju, bet to piegādātājiem neparedz vienotu jautājumu formātu — klients pats nosaka, kā viņš vāc nepieciešamos piegādes ķēdes datus. Tas pats attiecas uz NIS2 (Direktīva (ES) 2022/2555), 21. panta 2. punkts): desmit pasākumi ir noteikti, bet ne jautājumu anketa, ar kuru pircējs pārbauda, vai viņa piegādātāji tos piemēro. Turklāt EFRAG VSME ir brīvprātīgs standarts — klients var to ņemt par pamatu, to pielāgot vai ignorēt. Tas izskaidro, kāpēc nozari, kurā uzņēmums darbojas vienā sarakstā ir nolaižamais saraksts, bet citā brīvā teksta jautājums: avots nosaka saturu, nevis formu.