Kā es noteicu klimata riskus savai uzņēmumam

Fizikālie un pārejas riski kopā kartēti pa atrašanās vietām

Klimata risks sastāv no divām kategorijām: fizikālie riski (plūdi, sausums, karstums, vētra izraisīti bojājumi jūsu atrašanās vietās vai piegādātāju atrašanās vietās) un pārejas riski (izmaksas CO2 cenu noteikšanas dēļ, mainīgi normatīvie akti, mainīga klientu pieprasījuma virziens uz zemiem emisijām alternativiem). EFRAG VSME bāzes modulis neprasa detalizētu klimata scenāriju analīzi kā CSRD gadījumā, bet prasa kvalitatīvu novērtējumu: vai uzņēmējums saskaras ar ievērojamu risku, un ja jā, kāda veida. Tas praktiski nozīmē uzskaitījumu pa atrašanās vietām: kāds risks tur pastāv, un vai jau kaut kas ir darīts (drenāža, avārijas barošana, alternatīvi piegādātāji).

Pārejas pusē ir noderīgi pieslēgties saviem emisijas skaitļiem. Uzņēmumam ar lielu 1. sfēras emisiju īpatsvaru no savas sadegšanas ir cits pārejas risks nekā uzņēmumam, kura emisijas galvenokārt atrodas piegādes ķēdē. Ja vēl neesat izveidojis 1., 2. un 3. sfēru sadalījumu saskaņā ar GHG protokolu, tas ir pirmais solis pirms kaut ko par pārejas risku var aizpildīt — bez šāda sadalījuma jūs nezināt, kura jūsu pēdas nospieduma daļa ir jutīga pret CO2 nodokli vai mainīgām klientu vēlmēm. Kas pirmo reizi strādā ar šo sadalījumu, atrodS skaidrojumu pa sfēram pie jautājuma par netiešām emisijām no iegādātās enerģijas un jautājuma par emisijām vērtības ķēdē.

Kur tas izriet no VSME struktūras

VSME bāzes modulis aplūko klimata riskus kā atsevišķu daļu līdzās enerģijas un emisiju skaitļiem: vispirms kartējat emisijas un enerģijas patēriņu, tad novērtējat, vai ir noteikti samazināšanas mērķi — skatiet arī jautājumu par to, vai ir noteikts mērķis samazināt emisijas — un tikai pēc tam seko riska novērtējums. Šī secība nav nejauša: bez skaitļiem par 1., 2. un 3. sfēru jums nav pamata teikt, kura jūsu darbības daļa ir pakļauta pārejas riskam. Pašu sadalījumu 1., 2. un 3. sfērā ņem no GHG protokola, ko kā starptautisku standartu EFRAG pārņem.